Vai man kāds ir ieriebis vai noskaudis, vai cēlonis šai situācijai ir ārpus manis? Tas taču nevar būt, ka apziņas atspulgā ir kāda briesmīga slimība, neveiksme darba vai biznesā. Kā apziņā var būt izjukušas attiecības?!
Atcerējos pavasari, kad māsa aizbrauca uz sēklu veikalu un nopirka dažādas sēklas, un tas man lika aizdomāties par to, kā realizējas KARMA. Ir tāds teiciens – ko sēsi, to pļausi. Ar dobi ir ļoti vienkārši un viss saprotams, iesējām dilles un pēc kāda laika tās sāk dīgt un uzaug. Pie kam neviens nebrīnās, ka no diļļu sēklas uzaug dille. Neviens taču negaida pētersīli vai burkānu.
Līdzīgi kā māsa iepirkās sēklu veikalā, mēs ar saviem darbiem un nedarbiem šajā vai iepriekšējās dzīvēs, esam savākuši savas sēklas - KARMU, kuru iesējam mirklī, kad piedzimstam un tās visas izaugs noteiktā laikā. Tikai cilvēka gadījumā šīs sēklas ir ieraksts smalku vibrāciju veidā. Tās varam pat dzirdēt, kad sēžam pilnīgā klusumā, tādu kā vieglu fonu, tādu kā šņākoņu. Karma ir pierakstīta mūsu apziņā vibrāciju formā. Un tad, kad šī karma sāk realizēties, mēs sākam brīnīties, jo mums bija ilūzija un cerība, ka no diļļu sēklas uzaugs pētersīlis, bet tas nenotika, jo mūsu apziņā nebija tādas karmas, nebija pētersīļa sēklas. Un tad, kad to redzam, ļoti pārdzīvojam, ka mūsu nepamatotā cerība nerealizējās.
Bet kā tad šīs vibrācijas izlaužas uz āru? Kad mūsu karmas sēklas izaugs un dos rezultātu? Kā rodas notikumi mūsu dzīvē?
Jāsāk, pirmkārt, ar to, ka mēs visi esam saistīti viens ar otru, patiesībā nekad neesam bijuši nošķirti. Tas ir tikai mūsu Ego princips, kas liek mums identificēt sevi ar ķermeni. Interesanti ir tas, ka dzīvības princips ir balstīts uz elpošanu, gan sanskritā "ātman", gan latviešu valodā "dvēsele", gan krievu “душа”, gan angļu “spirit”, gan latīņu “spiritus”, nozīmē vienu un to pašu – dzīvības princips, kurš ir balstīts uz elpošanu. Šis princips saucas dvēsele, bet tas, ko mēs elpojam, saucas prāna – ne tikai skābeklis, bet arī enerģija. Tātad mēs esam saistīti ar šo vienoto enerģijas avotu. Kā jau minēju iepriekš, mūsu dvēselīte šajā dzīvē ir ieradusies ar iepriekš savāktām karmiskām sēklām un tās iestādījusi mirklī, kad piedzima fiziskā ķermenī. Es šos karmiskos ierakstus – sēklas, saucu par dvēseles rētām, kurām ir jādod noteikts rezultāts vai notikums dzīvē, kurām ir sekojoši mērķi, pirmkārt, parādīt mums, ka mēs kādreiz pieļāvām kļūdu un, otrkārt, iedot iespēju to labot. Tikai, lai kaut ko labotu, no sākuma ir jāzina diagnozi, to mums parāda ar notikumu, ļauj izbaudīt uz savas ādas un tajā pašā mirklī dod iespēju visu labot. Tikai, lai to izdarītu, ir jābūt zināšanām kā tas darāms. Pretējā gadījumā radīsies jauna karma, dvēselē iegrāmatosies vēl viena rēta un visu vajadzēs sākt no sākuma!
Otrkārt, mūsu dvēsele vēlas atbrīvoties no pilnīgi visiem karmiskiem ierakstiem un vēlas kļūt absolūti tīra, lai varētu savienoties ar Dievu un vairs nepārdzimt fiziskā ķermenī, jo dzīve fiziskajā ķermeni sagādā daudz ciešanu.
Dzīve uz Zemes ir nepieciešama tikai tiem, kuriem vēl ir palikušas rētas, no kurām var atbrīvoties, tikai dzīvojot fiziskā ķermenī. Mūsu karmiskie ieraksti apziņā arī ir vibrācijas, kuras mēs ar elpošanas un prānas palīdzību nosūtam bezgalīgā enerģijas laukā, un tādā veidā lūdzam izpildīt mūsu pasūtījumu.
Var rasties jautājums, ja jau visi šie ieraksti jau ir mūsu apziņā smalku vibrāciju formā un elpošana tos visu laiku baro ar prānu, enerģiju, kāpēc viss nenotiek uz reiz, kāpēc viss nerealizējas vienā mirklī?
Vēl bez mūsu apziņas vibrācijām eksistē arī citu cilvēku apziņu vibrācijas, kā arī Saules sistēmas planētu vibrācijas. Vēdiskā astroloģija neinteresējas, vai uz Marsa ir dzīvība un ūdens. Tai vairāk interesē, kā Marsa un citu planētu enerģija ietekmē planētu Zeme, valstis un katru tās iedzīvotāju. Tāpēc arī vēdiskā astroloģija nerunā par planētām kā fiziskiem ķermeņiem, bet gan sauc tās par karmas turētājām jeb grahām.
Ja salīdzina mūsu dzīvi ar satiksmi, tad dzīves luksoforā ir 9 krāsas, kuras regulē to, kurai mūsu karmas vibrācijai šobrīd jārealizējas. Tātad mūs dvēseles karmiskais ieraksts vibrē un šo vibrāciju mēs ar elpošanas palīdzību nosūtam un savienojam ar kopējo enerģijas lauku, kur to sagaida 9 grahas – karmas satiksmes regulatori. Attiecīgajā brīdī grahas kādai no šīm vibrācijām dod atļauju realizēties mūsu dzīvē. Tālāk procesā iesaistās izpildītājs (cilvēks) ar savām vibrācijām apziņā, kuras atbilst mūsu pasūtījumam. Tādā veidā dzīvē satiekas 2 vai vairāki cilvēki un izpilda viens otra pasūtījumu. Tā mēs paši iznēsājam karmas pastu viens otram. Var teikt arī tā, ka visi apkārtējie ir tikai pastnieki, kas iznēsā manis paša sarakstītas vēstulītes man pašam. Esmu tikai palūdzis pats tās man atnest!!!
Kāda atšķirība starp domām un šīm karmas sēklām?
Daudzi runā par to, ka ir jādomā pozitīvi un ka ar domāšanu un pozitīvu attieksmi pret dzīvi var daudz ko izmainīt. Es teikšu, ka tie ir kārtējie maldi, jo sajauktas ir fundamentālas lietas – cēloņi un sekas! Domas ir Karmas sēklu sekas, domas var salīdzināt ar karmas ziediem, kuri ir tikai redzamā daļa, zieda cēlonis ir saknē, tā pat kā dzīves notikuma cēlonis ir karma. Mēģinot domāt pozitīvi, var uz īsu laiku paņemt atvaļinājumu no karmas, līdzīgi kā darbavietā, kad jāstrādā ir 11 mēneši, bet atpūsties ļauj tikai vienu mēnesi un pie kam vairākumam ne vairāk kā 2 nedēļas no vietas. Brīdī, kad beigsies pacietība domāt pozitīvi, beigsies atvaļinājums būs jāiet uz darbu, atkal viss sāksies no tās pašas vietas, kurā paņēmāt atvaļinājumu un būs jāstrādā tālāk. Tātad mēs piedzimstot iesējam katrs savu dobīti.
Te rodas loģiski jautājumi: kas par sēklām ir iesētas, kad tās uzdīgs un kad dos ražu? To var redzēt horoskopā un uzzināt. Bet ja to nezina, tad ravējot šo dobīti var iznākt kā bērnībā, kad palīdzot mammai ravēt burkānus, atstājām nezāles, bet burkānus izrāvām, tāpēc, ka pietrūka zināšanu, lai atšķirtu nezāles no burkāniem. Līdzīgi gadās arī dzīvē, kad tikai pēc laika saprotam, kura bija "nezāle". Jūs teiksiet, domāsim labas domas un cerēsim, ka viss izdosies! Bet domas ir tikai šo augu ziedi, kuri ar laiku kā pienenes sasēs pilnu pļavu ar sev līdzīgiem radījumiem. Domas tiešām ir tik gaisīgas kā pieneņu pūkas! Un tad būs jau jāravē pļava, nevis tikai viena dobe! Labāk būtu šo vienu pieneni izravēt pirms tā ir uzziedējusi un izdarīt vēl tā, lai vairs nekad dobē neaug!
Ar pieneni viss skaidrs, tā vienkārši ir jāizrauj ar visām saknēm un tā vairs neaugs, bet kā ir ar domām, kā tās izravēt?
Kā jau minēju iepriekš, karma ir pierakstīta smalku vibrāciju veidā. Līdz ar to, lai šo ierakstu labotu, jeb izravētu dobīti, no negatīvām vibrācijām, ir mazliet jāatceras fizika. Tā māca, ka vibrāciju var neitralizēt vai pastiprināt ar citu vibrāciju. Tātad ja vēlamies atrisināt kādu sarežģītu dzīves situāciju mums apziņā cēloņu ķermeņa līmenī, tad ir jāģenerē ārstējošas vibrācijas. Te nu mēs esam nonākuši pie risinājuma - cik gurdi ir iekārtots, ka labākais dakteris savai problēmai ir pats cilvēks, jo tikai viņš var sevi izārstēt, pats ģenerējot vibrācijas, tam izmantot balss saites un speciālas mantras. Mantra tulkojumā nozīmē – prāta un domu instruments; vēdiskas himnas; mistiska formula, kura ir veltīta kādam konkrētam enerģijas pirmsākumam vai vibrācijai.
Vēdiskā astroloģija uzstādīs karmas diagnozi, savukārt mantra šāstra, zinātne par mantrām, ieteiks, kāda mantra būs kā zāles esošai diagnozei. Tā mēs paši, skaitot mantras ģenerēsim nepieciešamo vibrāciju, lai izmainītu apziņu.
Sākumā mantras skaita skaļi, kamēr pierod pie šīm vibrācijām, un tās iegaumē visas ķermeņa šūnas. Vēlāk mantras skaita klusi jeb prātā. Tādā veidā mantras iedarbība būs vēl spēcīgāka. Jo smalkāka vibrācija, jo stiprāka tai iedarbība. Mantras neskaita čukstus, jo čukstot sasprindzinās balss saites un skaņa kropļojas. Kā klaviermeistars, kurš sakārto un noskaņo klavieres, stīgu aiz stīgas, mantras atgriež mūsu apziņu sakārtotā, nesabojātā un dabiskā stāvoklī.
